KRISTAPS.LV

Šonedēļ man bija tas gods kāpt uz vienas skatuves kopā ar cienījamu mediju vēl vairāk cienījamiem žurnālistiem — Dienas Biznesa Andu Aseri un Delfi.lv Filipu Lastovski. Pasākumu “Kā runāt ar medijiem?” organizēja Līva Pērkone — viena no nedaudzajiem sabiedrisko attiecību profesionāļiem Latvijā ar kuru ir patiess prieks sadarboties. Lai arī es pats neesmu žurnālists un manis veidotais tehnoloģiju blogs Kursors.lv nav valstī lielākais ziņu portāls, apbrīnojami daudz lietas sakrita visos trīs stāstos. Pozitīvi, ka pasākums bija ļoti labi apmeklēts un sanākušie cilvēki uzmanīgi klausījās mūsu teiktajā. Paldies par to!

Tāpēc nolēmu ar savu sakāmo padalīties arī brīvi pieejamā formā un tādējādi palīdzēt PR speciālistiem un uzņēmējiem saprast, kā domā un strādā mediju pārstāvji un kā ar viņiem labāk sadarboties.

Kā darbojas Kursors.lv

Pirms ķeramies pie ieteikumiem un kļūdām, īsais ievads par to, kas ir Kursors.lv un kā tas darbojas. Ja vēlies uzrunāt mūs vai kādu citu mediju, no sākuma ir labi saprast par ko tas raksta un kā tas raksta. Ja medijā strādā vairāki žurnālisti, tad labāk uzrunāt to žurnālistu, kas raksta par tēmu, kas tev ir nozīmīga. Ideāli, ja esi iepazinies ar žurnālista rakstīto un vari izdomāt, kā tavs uzņēmums/produkts/notikums (ziņa) var papildināt viņa rakstīto.

Objektīvas tehnoloģiju ziņas, apskati un attieksme

Kursors.lv darbojas kopš 2014. gada, taču tam aiz muguras ir mana tehnoloģiju izpētes un rakstu darbu pieredze vismaz 15 gadu garumā. Šobrīd mēs esam lasītākais un strādīgākais tehnoloģiju medijs Latvijā. Mēs veidojam objektīvus jaunumu rakstus un apskatus. Plus, nebīstamies lietas saukt to īstajos vārdos. Ja kaut kas nedarbojas kā solīts, mēs par to uzrakstīsim.

Mēs neesam žurnālisti, taču mums ir savs funktieris

Gatavojoties šim pasākumam, izlasīju Latvijas žurnālistu asociācijas Ētikas kodeksu un pameklēju žurnālistu jēdziena definīcijas. Kārtējo reizi pārliecinājos, ka nekas nav mainījies un ne es, ne mani komandas biedri neesam žurnālisti. Kursors ir blogs, mēs esam blogeri un mums ir pašiem sava pieeja. Gatavojot saturu, galvenais uzdevums ir būt noderīgiem mūsu lasītājiem un godīgi rakstīt par tehnoloģiju un auto plusiem un trūkumiem.

Dažu cilvēku komanda (nakts darbs)

Mēs esam daži un nevienam no mums Kursors šobrīd nav pamatdarbs. Es to vērtēju kā būtisku plusu, jo tādējādi mēs neesam atkarīgi no reklāmdevējiem vai tieši otrādi — reklām-nedevējiem. Mēs izbaudām brīvību rakstīt to, ko patiesi domājam.

Mēs paši dzīvojam tehnoloģiju vidē — saprotam tēmu

Lielākā daļa Kursora autoru ikdienā strādā tehnoloģiju vidē un mēs ļoti labi saprotam tehnoloģijas par kurām gatavojam saturu. Par katru mūsu rakstu varam atbildēt un pamatot, kāpēc ir uzrakstīts tieši tā. Laipni aicināti diskutēt rakstu komentāros!

Globāls un lokāls saturs

Pamatā informējam par globāla mēroga patērētāju tehnoloģiju aktualitātēm un gatavojam apskatus dažādām populārām tehnoloģiju ierīcēm un pakalpojumiem. Diezgan bieži tiekam pie jaunumiem tikpat ātri, kā visi globālie mediji. Nereti pirms to oficiālās atklāšanas. Paldies ražotājiem, kas šādu iespēju nodrošina, jo šādi spējam mūsu lasītājiem sarūpēt noderīgāku saturu ātrāk. Vienmēr domājam par to, lai nepaliktu novārtā lokālas nozīmes tehnoloģiju jaunumi — rakstām par vietējiem jaunuzņēmumiem un ierīcēm/pakalpojumiem, kas ir pieejami Latvijā.

30–40 ziņas un 3–5 lielie apskati ik nedēļu

Šobrīd esam uzņēmuši iespaidīgu satura ražošanas tempu — katru nedēļu publicējam 30–40 īsās ziņas un gadās nedēļas, kad katru darba dienu publicējam arī pa kādam pamatīgam apskatam. Ir tik daudz interesantu tehnoloģiju jaunumu un produktu, ko gribas notestēt un aprakstīt!

Šogad sākām veidot video saturu (fu, čakars un dārgi)

Tā kā daudzi arvien vairāk sāk skatīties video formāt saturu, arī mums ir svarīgi strādāt šajā virzienā. Šogad izveidojām Kursora YouTube kanālu un publicējām kaudzi video. Sapratām, ka video radīšana ir laikietilpīga un dārga. Tomēr neskatoties uz to, turpināsim strādāt šajā virzienā un pilnveidot video kvalitāti.

Piedāvājam arī maksas pakalpojumus (baneru reklāma, saturs)

Latvija ir maza un maza ir arī šāda nišas medija potenciāli uzrunājamā auditorija, tāpēc tikai ar reklāmas baneriem nepietiek, lai uzturētu šo projektu virs ūdens. Mēs klientiem piedāvājam arī satura pakalpojumus, piemēram, Partnera materiālu veidošanu.

Kaut ko mēs visi kopā darām pareizi, jo gadu no gada Kursora auditorijas apmērs stabili pieaug. Paldies par to saku gan manai komandai, gan lasītājiem!

Kas man traucē

Katru dienu manā e-pasta kastē iebirst 50–100 e-pasti un lielākā daļa no tām ir preses relīzes, kas tīko tapt publicētas. Salīdzinot ar lielajiem medijiem, mums Kursorā šobrīd vēl ir ļoti pielaidīga attieksme pret preses relīzēm un ja tās ir sagatavotas pienācīgā kvalitātē, varu publicēt tieši tādas, kādas atsūtītas. Ilgtermiņā raugoties, gan plānoju atteikties no šādas prakses un iesūtīto saturu pārstrādāt mūsu pašu veidotos rakstos. Tas gan nozīmē arī to, ka šim procesam būs jāveltī vairāk laika un tāpēc būšu pateicīgs, ja ņemsiet vērā zemāk uzskaitītos punktus.

Mēģinājumi zvanīt un prasīt vai esam saņēmuši preses relīzi (labāk vispār pirmajam nezvanīt)

Pirmā un galvenā lieta, ko vēlos norādīt. Nezvani, ja vien mēs neesam pazīstami daudzus gadus. Īpaši, ja vēlies uzprasīt vai esam saņēmuši kādu preses relīzi un plānojam to publicēt. Vairākas reizes esmu šādu zvanu veicējām dusmīgi atrūcis, ka ar šo ziņu viņas ir panākušas to, ka šī konkrētā ziņa Kursorā netiks publicēta vispār! Lai arī e-pastu veiksmīga piegāde ir viens no tehnoloģiju pasaules sarežģītākajiem uzdevumiem, kopumā vairums no e-pastiem veiksmīgi atceļo uz manu e-pasta kasti un es katru no tiem izlasu un izlemju, ko ar to iesākt darīt. Uz šo, starp citu, norādīja arī abi pārējie pasākumā prezentējošie žurnālisti. Ja klients pieprasa zvanīt žurnālistiem, parādi viņam šo rakstu.

Saziņas mēģinājumi soc. tīklos, mesendžeros, WhatsApp

Ir žurnālisti, kas šajā ziņā ir pielaidīgāki, bet mana pieredze rāda, ka mēģinājumi sazināties ar mani sociālajos tīklos vai, nedod Dievs, WhatsApp nevainagosies ne ar kādiem panākumiem. Es knapi spēju apstrādāt e-pastus, kur nu vēl ķerstīt ziņas pa citiem kanāliem. Tāpēc viss ir vienkārši — sūtiet e-pastus uz kristaps@kursors.lv.

Neuzskati žurnālistu/blogeri par idiotu

Vismaz pāris reizes esmu saskāries ar gudriniekiem, kas nespēj noslēpt to, ka žurnālists/blogeris, viņaprāt, ir idiots, kas nesaprot viņa ezotērisko uzņēmumu vai produktu. Ar šādu attieksmi, protams, nekur tālu netiksi. Salabo attieksmi un mēģini vēlreiz. Tev kā uzņēmuma pārstāvim ir jāspēj saprotami pastāstīt par savu darbu žurnālistam/blogerim un tikai tā varēs tapt lasītājam saprotama un noderīga publikācija.

Informācijas slēpšana/noklusēšana, cherry picking, melošana

Žurnālisti/blogeri savā starpā runā un diezgan regulāri viens otram norādām uz uzņēmumu vai aģentūru atsūtītajiem briesmu darbiem. Ir pat atsevišķi zīmoli, kuru preses relīzes gaidām ar azartu, jo tie šajos rakstu darbojas visu laiku mēģina vēlamo uzdot esošo. Jā, jā, es runāju par tiem “vadošajiem”, “inovatīvākajiem”, “mīlētākajiem” zīmoliem. No sākuma šos izskaistinājumus ravējam laukā, bet ar laiku vairs nespējam zīmola teikto uztvert nopietni. Īpaši slikti iet tiem zīmoliem, kas kaut kādos prāta aptumsuma brīžos izlemj, ka ir prāta darbs medijiem un tādējādi arī sabiedrībai melot. Tādos gadījumos mums ir brīvas rokas un mute to tieši tā arī uzrakstīt. Un nevajag pēc tam stundām ilgi rakstīt dusmīgas ziņas WhatsApp’ā.

Uzmanīgi ar embargo un «ekskluzīviem» piedāvājumiem

Kursora gadījumā mums diezgan labi patīk embargo pasākumi, kad, piemēram, varam pirms oficiālās prezentācijas iepazīties ar kādu jaunu produktu vai pakalpojumu, lai mums būtu laiks par to sagatavot kvalitatīvu rakstu. Šādos gadījumos mēs esam gatavi parakstīties par to, ka klusiņām gatavosim saturu par šo jaunumu un publicēsim tikai tad, kad tas būs publiski izziņots.

Citi ekskluzīvi piedāvājumi tiek izskatīti ar pietiekamu devu skepses, jo nereti uzņēmumi un aģentūras ar šādiem ekskluzīviem piedāvājumiem iet pie visiem žurnālistiem pēc kārtas. Atgādināšu, ka mēs savā starpā runājam.

Ar ekskluzivitāti gan nevajag mēģināt mūs nopirkt. Ir pieredzēti mēģinājumi no mūsu satura izņemt laukā kaut kādus neveiksmīgus produkta aspektus tikai par to, ka mums ir iespēja tikt pie produkta ātrāk nekā citiem. Paldies, bet tas mums neder — mūsu lasītājiem piedāvājam tikai objektīvu un pilnu skatījumu par tehnoloģijām.

Iebiedēšanas mēģinājumi

Mūsu darbības vēsturē ir bijuši vairāki gadījumi, kad nācies pieslēgt juristus, lai atšūtu uzņēmumus, kam ar savu saturu esam sakāpuši uz varžacīm. Tāpat ir pieredzēti gudrinieki, kas mēģinājuši mūs iebaidīt ar tekstiem: “Paskat, kā mēs tiesā iesūdzējām šādu vai tādu mediju šādā vai tādā valstī.” Tā kā mēs ļoti skaidri saprotam, ko un kāpēc esam uzrakstījuši, šādi iebiedēšanas mēģinājumi ir pat smieklīgi. Meklējiet muļķus citur!

Pārāk aktīva «bombīšana»

Dažu atsevišķu uzņēmumu pārstāvji ir tik aktīvi, ka kļūst apnicīgi. Viņi tev teju katru dienu gribēs par sevi atgādināt. Šeku reku, mums jauna relīzīte. Šeku reku, pielieciet pie jūsu raksta mūsu komentāriņu. Ar laiku tas reāli apnīk, īpaši, ja aktīvā “bombīšana” nāk komplektā ar citiem šajā sadaļā pieminētajiem grēkiem.

Kursora šitliste

Ja uzņēmums neprot sadarboties ar medijiem un pieļauj augstāk minētās kļūdas, tas var novest pie nokļūšanas šitlistē. Ja kāds uzņēmums kļūst pārlieku apnicīgs un vairs nav vēlmes ar to karot, mēs vispār pārstājam par to rakstīt. Paši vainīgi, ja neprot uzvesties! Protams, veiksim atkāpi gadījumos, kad ir kāds lasītājiem svarīgs notikums par ko nevaram klusēt. Visām aktualitātēm sekojam līdzi kā ierasts un arī testa ierīces varam nomedīt pa citiem kanāliem, ja ir tāda vajadzība. Raksta tapšanas brīdī mūsu šitlistē ir divi uzņēmumi, kas neprot uzvesties.

Kas man palīdz

Es ceru, ka daļa no grēkiem ir saprotama un vairs netiks pieļauti. Tagad parunāsim par lietām, kas man (un citiem žurnālistiem) palīdz labāk veikt mūsu darbu — gatavot objektīvu un noderīgu saturu mūsu lasītājiem.

Vai tev vispār ir ziņa? Tiešām? Kam tā ir noderīga ziņa?

Kad esi izlasījis vairākus simtus preses relīžu, vari diezgan ātri noteikt, kāds ir bijis patiesais relīzes rakstīšanas mērķis un izdomāt vismaz vairākus veidus, kā konkrēto relīzi varētu uzrakstīt labāk. Jūs pat iedomāties nevarat, cik daudz preses relīzes ir uzrakstītas draņķīgi un pat ar lielu gribēšanu nav iespējams no tām izvilkt laukā kaut ko, ko varētu saukt par ziņu. Pirms sūti laukā preses relīzi, pamēģini ar tajā iestrādāto ziņu iemest kolēģiem, radiem un paziņām. Vai viņi to arī saprot kā ziņu?

Laicīga vienkāršā valodā sagatavota ziņa + attēls (nekādus PDF)

Nesūtiet preses relīzes PDF formātā! Nekad! Es nespēju iedomāties nevienu pašu iemeslu, kāpēc tas varētu darboties. Nesūtiet preses relīzi valodā, kas nav konkrētā medija vai žurnālista pamatvaloda, ja vien tas nav speciāli palūgts. Ja pasākums ir beidzies un nevari nosūtīt par to preses relīzi tajā pašā vai sliktākajā gadījumā nākamajā dienā, nesūti vairs neko — būs par vēlu. Ideālā gadījumā mani interesē vienkāršs, saprotami uzrakstīts un neformatēts teksts.

Pavisam noteikti katrai preses relīzei klāt ir jābūt attēlam, kas vizualizē ziņā pausto. Tā var būt uzņēmuma vadītāja fotogrāfija, ja nav nekā cita ko sūtīt un relīzē ir viņa citāts. Bet ja nav bildes, tad visdrīzāk ziņa netiks publicēta.

Ja uzrunāji, tad neslēpies un esi gatavs atbildēt 24/7

Šad un tad sanāk saņemt preses relīzes no anonīmiem uzņēmuma pārstāvjiem. Paldies, uz redzēšanos! Pie katras preses relīzes obligāti ir jābūt kontaktinformācijai cilvēkam, kas var par atsūtīto ziņu atbildēt uz jautajumiem. Es gribu zināt cilvēka amatu (lai saprastu, ko un kā tas var atbildēt), e-pastu un telefona numuru (ja nepieciešama ātra atbilde). Nav lielas starpības vai relīzi sūta uzņēmuma vadītājs (vai viņa vārdā), vai sabiedrisko attiecību pārstāvis (pat no aģentūras), svarīgi, lai kontakts spēj ātri sarūpēt atbildi uz žurnālista/blogera uzdoto jautājumu. Ja esi atsūtījis e-pastu, tad esi gatavs atbildēt pēc būtības un ātri. Mums nav laika ikdienas īsās ziņas marinēt ilgi. Mums rindā stāv vēl daži citi desmiti vai simti tēmu par kurām mēģināsim uzrakstīt.

Atklātība

Ne preses relīzēs, ne atbildēs uz žurnālistu uzdotajiem jautājumiem nevajag mēģināt noslēpt kaut kādas lietas. Pasaule ir maza, cilvēki runā un mēs arī paši spējam noskaidrot atbildes uz visiem mūs interesējošiem jautājumiem. Kursora gadījumā, mēs par to arī varam ātri un tieši uzrakstīt. Tāpēc labāk laicīgi atzīt nepatīkamas lietas un nemēģināt situāciju tikai sarežģīt. Šis attiecas arī uz dažādām finanšu ziņām. Parasti, ja jaunuzņēmums neizpauž darījuma apmēru, tas ir bijis necils. Tas ir okei, neviens nav teicis, ka jaunuzņēmumu joma ir skaista un saulaina.

Veidosim profesionālas un cilvēcīgas ilgtermiņa attiecības

Un noslēgumā es vēlos pateikt vienkāršu un visiem labi saprotamu patiesību — vislabākās attiecības ir tādas, kas tiek veidotas balstoties uz atklātības, cieņas un cilvēcīguma pamatiem. Latvijā ir uz abu roku pirkstiem saskaitāmi sabiedrisko attiecību pārstāvji un uzņēmēji, kurus esmu gatavs uzklausīt absolūti jebkurā diennakts laikā. Līdz tam esam nonākuši kopā sastrādājoties ilgus gadus, iepazīstot viens otra personiskās un darba vajadzības un spējas.

Noslēgumā vēlos ieteikt izlasīt ļoti jauku grāmatu par šo tēmu: The Burned-Out Blogger’s Guide to PR.