KRISTAPS.LV

Daudzi no jums noteikti esat pamanījuši, ka pēdējo pāris gadu laikā esmu iecienījis Dacia mašīnas. Kas reiz sākās kā viegla pazobošanās par šī zīmola auto heiteriem lēnā garā pārauga par nopietnāku pievēršanos Dacia mašīnu izmēģināšanai, ceļošanai ar tām un visbeidzot šovasar es nopirku pats savu Dacia Logan. Tā kā sociālajos tīklos bieži lasu neizpratnes pilnus komentārus par šo manu apmātību vai pat pārmetumus par slēptās reklāmas kampaņu, šajā bloga ierakstā vēlos beidzot izskaidrot, kas mani tik ļoti piesaista šajās mašīnās un kāpēc es par tām tik daudz komentēju.

Dacia man simpatizēja vēl pirms biju izbraucis ar šiem auto

Esmu tāds diezgan principiāls cilvēks ar savu vērtību sistēmu un stingri pieturos pie sava viedokļa. Un lielā mērā man patīk tas, ko dara Dacia. Proti, par pieņemamu cenu piedāvā lādzīgus auto. Tā kā ikviens auto ir naudas bedre, tad man nešķiet prātīgi par šo pozīciju maksāt vairāk, ja to var nedarīt. Un es varu tikai pasmaidīt par tiem, kas saka, ka auto ir kaut kāds statusa simbols. Āha, apliecinājums savai finanšu nepratībai. Man ir bijuši vairāki dārgāki auto un savas blogera karjeras gaitā ir sanācis izbraukt arī ar vājprātīgi dārgiem auto. Tātad, varu salīdzināt dažādas mašīnas.

Kursorā mēs jau gadiem informējam par jauniem Dacia modeļiem, uzņēmuma finanšu rezultātiem un esam pat veikuši pa kādam šī zīmola auto testam. Tieši tāpat kā par daudziem citiem Latvijā aktuāliem auto zīmoliem.

Kas notika 2025. gadā?

Es beidzot sāku braukt ar Dacia mašīnām. Pagājušā gada vidū es aizdomājos, ka būtu interesanti atrast un notestēt lētāko Latvijā nopērkamo jauno auto un toreiz noskaidroju, ka par aptuveni 15 tūkstošiem eiro mēs varam nopirkt jaunu Dacia Sandero. Nomedīju testa auto, dažas dienas ar to pabraucu un sagatavoju apskatu un video. Tas auto tik tiešām ir vienkāršs, taču nemaksā dārgi un savu darbu dara – aizgādā no punkta A uz punktu B. Interneta gudrinieku komentāri nelika vilties un kaut kādā mērā motivēja mani turpināt iepazīt Dacia mašīnas un par saviem iespaidiem runāt publiski. Starp citu, lai viss nav vienos vārtos, pēc tam es notestēju arī mazliet dārgāku Škoda Fabia un secināju, ka tas ir labāks un patīkamāk braucams auto.

Pēc lētā un vienkāršā Sandero testa es izbraucos arī ar pašu dārgāko zīmola piedāvājumu – Dacia Bigster. Manuprāt, ļoti glīts un lādzīgs krosovers nelielām ģimenēm. Un reizē arī uzskatāmi parāda, cik ļoti laikam līdzi ir gājis šis rumāņu/franču auto ražotājs. Nezaudējot neko daudz no šo auto vienkāršības un praktiskuma, apveltot tos ar modernu dizainu, lādzīgu multimediju sistēmu un to visu piedāvājot par ļoti labu cenu. Lieliski!

Pagājušajā rudenī es izbraucos arī ar praktisko Dacia Jogger, kas ir ļoti pieejamas cenas praktisks (arī) septiņvietīgs auto. Personīgi man tik lielu auto ikdienā nevajag, bet es ļoti labi saprotu cilvēkus, kam ir lielākas ģimenes vai bagāža, kur šāds vienkāršs un ekspluatācijā lēts auto var lieti noderēt.

Par lēto ekspluatāciju runājot, Dacia ir palicis viens no pēdējiem mohikāņiem, kas joprojām praktiski visiem saviem modeļiem piedāvā jau rūpnīcā uzstādītu LPG sistēmu. Lai arī autogāze gadu gaitā pie mums ir kļuvusi arvien dārgāka, tā joprojām maksā mazāk par benzīnu un ļauj braukt lētāk. Piemēram, mana Logan gāzes uzpilde brīvdienās (ar atlaidēm) izmaksā ap 30 eiro un šosejas režīmā ar šo uzpildi es varu nobraukt ap 600 kilometriem. Kā var nepatikt šādas izmaksas?

Un nav arī tā, ka Dacia ir iesprūdusi kaut kādā fosilajā pagātnē, jo visiem saviem auto piedāvā vairāku veidu hibrīda sistēmas, kas ļauj braukt komfortablāk un ietaupīt uz benzīna uzpildēm. Zīmolam eksistē pat hibrīda piedziņas, kur apvienota benzīna un LPG degvielas. Bet tas praksē, manuprāt, darbojas sliktāk nekā vienkārša pašuzlādes hibrīda sistēma.

Šogad jaunie Dacia modeļi kļuvuši vēl modernāki un glītāki

Kad pagājušajā gadā biju izrādījis iniciatīvu un pats uz savu galvu izpildījis pamatīgu mājasdarbu ar reāliem testiem iepazīstot vairākus Dacia auto modeļus, kopā ar citiem medijiem saņēmu piedāvājumu apmeklēt jauno Dacia modeļu prezentācijas pasākumu Francijā. Tas bija foršs pasākums, kurā varēju izbraukt ar absolūti visiem aktuālajiem Dacia modeļiem un aprunāties ar Baltijas valstu auto žurnālistiem par šīm mašīnām. Visi kā viens atzina, ka mašīnas par savu naudu ir lādzīgas, bet sabiedrībā valda kaut kādi absolūti greizi stereotipi par šo zīmolu.

Ar šo mediju pasākumu nekas nebeidzās. Tajā guvu lielisku ieskatu kopīgajā zīmola “bildē” un bija skaidrs, ka jāturpina rakt. Pavasarī atkal sēdos pie Dacia Bigster stūres un pārbaudīju, kā praksē brauc Hybrid-G 150 AWD sistēma, kurā apvienots benzīna un LPG dzinējs ar mild hibrīda sistēmu un elektrificēto pilnpiedziņu. Interesanti, taču pats tieši šo piedziņu es neizvēlētos, pārāk sarežģīta un cimperlīga.

Burtiski mēnesi vēlāk izbraucos ar jauno Dacia Jogger, kas ne tikai kļuvis krietni glītāks, bet arī aprīkots ar modernu “parasto” hibrīda sistēmu. Un man ļoti patika tas, kā šis auto brauc. Protams, nekur nav zuduši šī modeļa praktiskie aspekti. Reizē, protams, jaunās Dacia mašīnas nu maksā dārgāk. Bet objektīvi raugoties tās ir labākas mašīnas par iepriekšējiem modeļiem un joprojām cenas ziņā pārspēj tiešos konkurentus.

Un kā ķirsītis uz manis nejauši izceptās Dacia kūkas bija šīs vasaras ceļojums uz Rumāniju. Dacia laipni sagādāja Bigster krosoveru šim braucienam, lai varu reālā braucienā saprast vai šis auto ir derīgs šādiem ģimeniskiem ceļojumiem. Ir viena lieta nedēļas nogali ar testa mašīnām pabraukāt pa Rīgu, bet kas pavisam cits doties reālā un pietiekami tālā braucienā. Tad tu saproti, kādu komforta līmeni auto piedāvā, cik daudz degvielas tas patērē un kā reāli darbojas dažādas auto sistēmas. Arī šādi testi nav nekas unikāls, jo arī ar citu zīmolu auto ir sanācis pabraukties ārpus Latvijas, tiesa ne tik tālu.

Es absolūti dievinu Rumāniju! Esmu tur bijis ne reizi vien un joprojām esmu absolūtā sajūsmā par šīs lielās un skaistās zemes dabu un cilvēkiem. Tā kā mūsu ceļojuma galamērķis bija Bukareste, pa ceļam nevarēju neiegriezties arī Dacia rūpnīcā Mioveni. Neviens mani tur, protams, negaidīja un nekādā ekskursijā neveda, bet nobildējos pie rūpnīcas un ar šo ierakstu sacēlu pamatīgu vētru sociālajos tīklos.

Nu, labi, cik tev Dacia par šo maksā?

Kad interneta gudriniekiem apnika ķengāties, kāds sūds ir Dacia mašīnas, tie pārgāja pie aizdomām, ka viss šis nekrients mārketinga triks un es nodarbojos ar slēpto reklāmu. Dažs labs pat solījās sūdzēties PTAC un es vēl šobaltdien gaidu sodu.

Patiesība gan ir tāda, ka neviens man par šo nemaksā. Tā, ka ne centa. Testa mašīnas es dabūju tieši uz tādiem pašiem nosacījumiem, kā no citiem zīmoliem. Kad izbraucu tukšas bākas, pats par savu naudu tās uzpildu, lai varētu aizdzīt atpakaļ pie dīlera. Par apskatiem, tāpat kā citi zīmoli, nemaksā arī Dacia. Jo priekš kam? Tā nav standarta prakse. Uz Rumānijas braucienu Dacia man nodrošināja Bigsteri, jo tam tās demo mašīnas ir paredzētas – lai žurnālisti un visāda kalibra ietekmeļi var ar tām braukt un veidot saturu. Tieši to es arī darīju – braucu, testēju un sev ierastā manierē padalījos ar pieredzēto. Un neviens man par šo nemaksāja, pat degvielu un vinjetes pirku par savu naudu. Es, protams, varēju ar zīmolu runāt par vismaz degvielas apmaksu, bet tas tad uzreiz nozīmētu finansiālas saistības un noteikti kaut kādā veidā ietekmētu ko un kā es izsakos par produktu. Man tas nav vajadzīgs un savu iespēju atklāti izteikties novērtēju augstāk par tiem dažiem simtiem eiro.

Vēlreiz uzsveru – man patiešām patīk tas, ko Dacia dara piedāvājot lādzīgus auto par pieņemamu cenu. Pasaulē, kur viss kļūst tikai dārgāks un sarežģītāks, tas ir kā svaiga gaisa malks.

Ar nākamo soli es pārsteidzu visus, sevi ieskaitot

Kad es atgriezos no Rumānijas ceļojuma, kādā no ārzemju auto sludinājumu portāliem manu uzmanību piesaistīja viens konkrēts sludinājums. Es jau arī iepriekš regulāri izskatīju SS.LV un principā no galvas zināju Dacia mašīnu piedāvājumu, jo pus pa jokam biju gatavs nopirkt ilgtermiņa testam kādu vienkāršu Dacia mašīnu. Es tikai nekādīgi nevarēju ģimenē dabūt akceptu vēl vienam trakam eksperimentam.

Tā kā savam loģiskajam noslēgumam šovasar pietuvojās mans lietotā elektroauto eksperiments un atklāti sakot biju no šāda vienkārša elektroauto ekspluatācijas ļoti noguris. Es biju nobriedis auto maiņai. Man gan īsti nebija konkrētas skaidrības uz ko mainīties. Skaidrs, ka kaut ko vienkāršu un ekspluatācijā pēc iespējas lētu.

Atpakaļ pie sludinājuma. Igauņu Auto24.ee sludinājumu portālā es pamanīju smuku tumši pelēku 2022. gada Dacia Logan sedanu ar 45 tūkstošu kilometru nobraukumu un man jau pazīstamo nepilna litra benzīna/LPG trīs cilindru benzīna dzinēju ar sešu pakāpju mehānisko pārnesumkārbu. Tieši ar šādu piedziņas sistēmu bija aprīkoti pērn testētie Sandero un Jogger. Uzzvanīju pārdevējam un noskaidroju, ka auto tirgo viens no Dacia dīleriem pie kura šis auto savulaik bija iegādāts un arī apkalpots. Mazliet padomāju un teicu, lai izraksta rēķinu. Samaksāju prasītos aptuveni 8000 eiro un jau nākamajā dienā pašā rīta agrumā Rīgas autoostā iekāpu autobusā uz Tallinu. Pēc dažām stundām jau biju pie dīlera, apskatīju mašīnu, nokārtoju atlikušās formalitātes un kļuvu par šī skaistā auto laimīgo īpašnieku. Tik spontāni vēl nebiju nopircis nevienu no saviem auto.

Tik jauns un svaigs auto man vēl nekad nav piederējis. Var just, ka šis auto ir svaigs. Protams, tas ir vienkāršs, taču šajā gadījumā vismaz man tas tieši ir pluss. Te ir kondicionieris, parastā kruīzkontrole un bezvadu Android Auto/Apple Carplay atbalsts. Tieši tas, kas man ir vajadzīgs. Arī Logan sedana izvēle ir apzināta, jo man šķiet, ka salīdzinot ar Sandero šajā auto ir ērtāka sēdēšana otrajā sēdekļu rindā. Tā kā ikdienā es pārvadāju bērnus, gribu, lai viņiem ir ērtāka braukšana. Lielu bagāžnieku man nevajag, lai gan jau esmu pārbaudījis, ka šajā mašīnā ielien divas milzīgas kokles. Un beidzot man būs iespēja izmēģināt LPG darbināta auto ekspluatācijas pieredzi. Pagaidām izskatās, ka braukšana būs lēta. Protams, pilsētā ar mehāniku štepselēties nav baigi ērti, bet toreiz šiem auto vēl nebija automāti (tagad gan ir). Manuprāt, par tādu naudu šis ir absolūti lielisks auto! Esmu ar šo auto nobraucis jau pāris pirmos tūkstošus un joprojām esmu lielā sajūsmā par to, kā šis auto izskatās, brauc un cik lēti sanāk braut ar autogāzi. Kā arī tas, ka vairs nav jāuzlādejas ik pēc 100-150 kilometriem. Aleluja!

Tomēr šis pirkums nav tikai par pašu mašīnu. Kad pirms vairākiem gadiem dzīve man pamatīgi iespēra pa pakaļu, šobrīd man ir patiess gandarījums, ka toreiz notikušais negaidītā kārtā man ir nācis par labu. Ne tikai es vairs netērēju savu dārgo laiku kāda svešinieka labklājības vairošanai, bet varu pilnībā pievērsties tam, kas man ir patiesi svarīgi – ģimenei, savu projektu realizācijai un kopīgā sabiedrības labuma vairošanai. Proti dzīvot dzīvi tā, kā es pats uzskatu par pareizu. Man vairs nevienam nav jāatskaitās un jānodarbojas ar kaut kādu svešu mērķu sasniegšanu. Tieši tāpēc šim auto pirkumam ir man ļoti svarīga simboliska nozīme – tas ir manis izvēlēts un paša pilnībā par savu naudu nopirkts automobilis. Šajā sakarā man arī prātā skan ļoti trāpīgais teiciens angļu valodā – “Put your money where your mouth is”.

Ģimenes locekļi gan nav tik lielā sajūsmā par auto un šeit man vēl priekšā skaidrojošais darbs. Jo, manuprāt, viss ir pagalam vienkārši. Katri simts vai tūkstots eiro, kas nav izmesti vējā uz dārgāku un glaunāku auto, paliek ģimenē un var tikt pielietoti gan stabilitātes nodrošināšanai, gan ceļojumiem u.c. kopīgi nozīmīgām lietām. Un man tas patiešām šķiet svarīgāk nekā speciāli pret manām interesēm iejūgties darbos, kas atņem manu laiku un uzmanību no man svarīgā. Naudā laimes nav.

Aplis ir noslēdzies

Lai arī kaut kādā mērā šis bloga ieraksts noslēdz šo Dacia stāstu, gan jau arī turpmāk ik pa laikam savos sociālo mediju kanālos pieminēšu par to, kā man iet ar manu auto un ar nepacietību gaidu jaunā Dacia Striker testa iespēju. Es patiešām uzskatu, ka ir svarīgi dzīvot ar veselu saprātu – staltu muguru un drošu soli iet pašam savu ceļu nevis liekties dažādu mārketinga un patērnieciskās sabiedrības greizo viedokļu vējos.

* Tas, ka Rumānijā dzīvo ļoti daudz čigānu, ir stereotips. Oficiālie dati liecina, ka 2021. gadā no visiem valsts iedzīvotājiem romu tautības pārstāvji bja vien 3.4%. Arī es savos ceļojumos uz Rumāniju tā īsti neesmu saticis daudz viņus ne pilsētās, ne lauku reģionos. Un līdzīgs stereotips ir par to, ka Dacia mašīnas ir draņķīgas. Jā, pirms daudziem gadiem tās bija lētākas un vienkāršākas, taču pēdējos gados izlaistie modeļi ir ļoti lādzīgi auto par labu cenu. Nākamgad pārdošanā nonāks jaunais Dacia Striker, kas vispār būs bomba! Esmu drošs, ka no stereotipu miglas izlīstu daudzi, ja vien izbrauktu ar kādu aktuālu šī zīmola auto. Vajag tikai mazlietiņ pakustināt pakaļiņas un doties pie kāda no Dacia dīleriem.