Kristapa Skuteļa personīgais blogs
Aiz loga atkal ir gada tumšais posms un tā kā šajā periodā man nav absolūti neviena aktīva hobija, daudz laika pavadu atmiņās par iepriekšējās vasaras izbraucieniem ar moci. Šī motosezona man lielās aizņemtības dēļ nesanāca tik gara kā pērn, taču sanāca ņemt dalību Latvijas Gada motocikla žūrijā un izbraukt ar veselu lērumu dažādu moču, kā arī realizēt daļēji spontānu motoceļojumu uz Balkāniem.
Šī gada motosezona tuvojas savam loģiskajam noslēgumam un vismaz pats sev to vēlos pabeigt pastāstot jums par manu šīs vasaras lielo motoceļojumu uz Rumāniju. Pagājušajā vasarā es piedzīvoju manu pirmo lielo motoceļojumu pa Eiropu un sapratu, ka tas ir tas, ko vēlos atkārtot.
Pagājušajā vasarā es piepildīju vienu no sava mūža lielajiem sapņiem — nokārtoju motocikla vadīšanas tiesības. Par savu apmācību un eksāmena pieredzi rakstīju arī šeit blogā. Lai arī tiesības ieguvu augustā, līdz sezonas beigām paspēju nobraukt aptuveni 5000km un nākamo motosezonu šogad sāku jau maija pašā sākumā. Man ļoti patīk braukt un tā kā visu garo ziemu biju YouTube skatījies motoceļojumu video, zināju, ka šovasar gribēšu izbraukt tālākā motoceļojumā ārpus Latvijas. Es to paveicu!
Ja seko tekstiem un attēliem, ko šovasar publicēju savos sociālo tīklu kontos, tad redzēsi, ka tie vairāk vai mazāk ir saistīti ar motobraukšanas tēmu. Tam ir pagalam vienkāršs izskaidrojums — šovasar es ieguvu motociklu vadīšanas tiesības un nopirku savu pirmo motociklu.
Šī aptuveni divus mēnešus ilgā epopeja sākās pavisam nejauši, kad maija beigās nopirku ķiveri. Toreiz vēl vispār nedomāju par motocikliem un ķiveri pirku, lai nebūtu atkal jāmeklē rokā sveša ķivere ieplānotajam NIU NQi GTs Pro elektriskā motorollera testam. Un vispār, katram normālam čalim mājās ir jābūt vismaz vienai ķiverei!
Šonedēļ man bija tas gods kāpt uz vienas skatuves kopā ar cienījamu mediju vēl vairāk cienījamiem žurnālistiem — Dienas Biznesa Andu Aseri un Delfi.lv Filipu Lastovski. Pasākumu “Kā runāt ar medijiem?” organizēja Līva Pērkone — viena no nedaudzajiem sabiedrisko attiecību profesionāļiem Latvijā ar kuru ir patiess prieks sadarboties. Lai arī es pats neesmu žurnālists un manis veidotais tehnoloģiju blogs Kursors.lv nav valstī lielākais ziņu portāls, apbrīnojami daudz lietas sakrita visos trīs stāstos. Pozitīvi, ka pasākums bija ļoti labi apmeklēts un sanākušie cilvēki uzmanīgi klausījās mūsu teiktajā. Paldies par to!
Tāpēc nolēmu ar savu sakāmo padalīties arī brīvi pieejamā formā un tādējādi palīdzēt PR speciālistiem un uzņēmējiem saprast, kā domā un strādā mediju pārstāvji un kā ar viņiem labāk sadarboties.
Teikšu kā ir, man patīk auto! Man patīk braukt ar auto. Pie tam, braukšanas prieku spēju rast gan tādos bezgala nejēdzīgos auto kā Fiat 500, garlaicīgos kā Volkswagen Passat, neuzticamos kā Opel, praktiskos kā Subaru Outback, ātros kā Porsche un bezgala dārgos kā Rolls-Royce. Jā, tiem visiem ir daudz līdzību, bet katram ir arī savs smeķis, ko man patīk meklēt un uzķert. Braukšana man sagādā baudu un es labāk braucu ar auto nekā eju kājām, braucu ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu. Jap, tas nav ne zaļi, ne praktiski vai ekonomiski pamatoti.
Rakstot blogus esmu sastrādājis sev iespēju regulāri izbraukties ar dažādiem interesantiem auto un tas man nodrošina tik nepieciešamo auto “devu”. Tas savā ziņā rada apstākļus, ka varu savus paša auto nemainīt kā zeķes, lai tikai saprastu kā brauc tāds vai šāds auto. Tāpēc man pašam ir piederējuši tikai divi auto, viens ir gandrīz piederējis un šonedēļ nopirku trešo. Ar kādiem auto tad esmu braucis ilgstoši?